Man beidzot ir tiesības. Tas tāds lielākais jaunums.

Noliku mērķi uz nedēļu izdzīvot bez komunikācijas ar apkārtējiem. Doma aizbraukt prom no Valmieras, telefons jau kopš vakardienas izslēgts, draugiem.lv centīšos neizmantot, varbūt twitter’ī parādīsies kāds ieraksts. Tā tak ir tik jauka sajūta – dzīvot bez pienākumiem, darīt, ko vien vēlies. Esmu nolēmusi izlasīt visas Paulo Koelju grāmatas, kuras ir manā rīcībā, tūlīt jau pabeigšu lasīt “Veronika grib mirt”. Vēl jāatklāj kāda jauna mūzika, un pats galvenais – jāatpūšas. Līdz 20. jūnijam esmu off.

Par cilvēkiem – lai gan visapkārt saka, ka ārējam izskatam nav nozīmes, tās ir muļķības!!!!! Pirmais cilvēkam iekrīt acīs otra izskats. Un varbūt tikai pēc kāda laika, kad cilvēks ir iepazīts, āriene paliek otrajā plāna.

Esmu kritusi uz modi kā apmēram lielākā daļa meiteņu, bet to īpaši manā garderobē nevar pamanīt, jo lielākoties man patīk vērot nekā pašai piedalīties.

Ilgi domāju par šī posta uzraksīšanu, tā nu sadzērusies pepsi, enerģijas dzērienu un izšķīdināto C vitamīnu varu ķerties klāt.

Domas pēdejā laikā klīst par cilvēkiem. Cik tie patiesībā ir egoistiski. Nezinu vai tomēr egoistiski būs tas labākais vārds, bet vismaz..

Lai ko mēs kādam izdaram, mēs ceram ko saņemt atpakaļ. Izpalīdzot vai uzdāvinot kaut ko mēs cenšamies saņemt kaut ko tikpat vērtīgu atpakaļ.. Vai arī, ja mums ko tādu izdara vai iedot, mēs, cilveki, cenšamies nepalikt paradā un atdot atpakaļ kaut ko tikpat vētīgu, savādāk tas liek mums justies neērti.  Lai gan daudzi cilvēki cenšas noliegt, ka viņiem neko kā pateicību nevaig, viņi klusībā alkst vismaz kaut ko dabūt atpakļ. Ak šis sautīgais cilvēks. Vainoju 21. gadsimtu.

now it really seams like all I have left are souvenirs from better times.

bye bye lielā zibspuldze. yeah.

mīļākais apģērbs – kedas,  saplēstas džinsas, ādas jaka un melnas saulesbrilles.

what could it mean?

it’s so hard to run away from something that has always been with you.

visi pozitīvi un priecājas par pavasari, sauli utml, bet man nemaz negribas priecāties.

Jāizbauda pēdējā diena pirms brīvlaika un jālasa “Dvēseļu putenis”.

vecas vērtības ir un paliek vērtības.

“You don’t know me, you don’t even care”. Augustana – Boston

“Blood means you’re related, it doesn’t mean you’re family.” – Boy Meets World

Arvien pēdējā laikā apstākļi man liek attālināties no foto. Īstenībā tas jau tā ir sen.

2005. gads. ceļojumā nezināmu iemeslu dēļ saplīst brāļa parastais fotoaparāts. ->nerāda ekrāniņš, tā arī tas netika salabots un vēļjoprojām man tas fotoaparāts kādā plauktā stāv. Normālas un ļoti kvalitaatīvas bildes ar viņu iznāca. 3,2mpix

2006. gads. dabūju spoguļkameru canon eos 350d. (viņa iznāca 2005. gadā)

2007. gads. ceļojumā nezināmu iemseslu dēļ saplīst spoguļkamera. tiek salabota par milzīgu naudas summu.(gandrīz jau tādu pašu lietotu vietā varēja nopirkt)

2008.gads. Aizņemos no viena no brāļiem spoguļkameru ar lielo zibspuldzi. Un protams, kā kamera nonāk manās rokās nezināmu iemeslu dēļ zibspuldze vairs nedarbojas.

2008. gads. Jūnijs. Izdodas atkal nezināmu iemeslu dēļ saplēst brāļa parasto digitālo. (Laikam ņemot ārā no somas bija atbīdījies objektīva vāciņš un palicis pusceļā. )

2008. gads. Augusts. Aizņemos no otra brāļa spoguļkameru, tieši, kad atdodu atpakaļ, objektīvs vairs kārtīgi nestrādā. zooms normāli 17-70mm, uz to brīdi strādā tikai 45-60mm Nezināmu iemeslu dēļ.

2008. gada novembris. Mana spoguļkamera uz kādu mēnesi atteicās darboties. Slēdzu iekšā – ārā, nekas. Mainu baterijas – nekas. Par brīnumu pēc kāda laika tomēr atsāka darboties.(Laikam bija kartes vaina, bet vai tādēļ kamera vsipār nedarbotos? Ieliku karti citā fotoaparātā, ar to nobildēju pāris bildes, ieliku atpakaļ savā kamerā, un aizgāja viss normāli.)

2009. gads. Marts. Viena no fotoaparāta baterijām sāk nedarboties. Un protams tā, kas visilgāk turēja. Yeah. Un šodien, 26. martā arī nezināmu iemeslu dēļ (pati acīm neredzēju kā tas notika, varu tikai minēt. (slaucīju grīdu un pēkšķi varbūt ar birstes kātu aizķēru fotoaprātu)) 50mm f1.8 objkektīvs sadalījās 2 pilnīgi atsevišķās daļās. Yeh x2.

Un jāpiemin, kopš 2007. gada remonta man fotoaparātā ik pa brīdim parādās err99, tad fotoaprāts ir jāizslēdz un jāieslēdz, lai varētu turpināt bildēt, kas bieži traucē kāda pasākuma fotogrāfēšanai.

BIG SH*IT happens.